Plutons Ūdensvīrā iet atpakaļ – un mēs viņam pakaļ (jeb: kāpēc pēkšņi gribas dzīvot mežā bez Wi-Fi)

Svētdienas pēcpusdiena. Mēness pārmetas uz pirmo ceturksni, un man šķiet, ka tas mani pārcērt uz pusēm. No vienas puses – gribu būt apzināta būtne, kas strādā ar sevi, lasa par astroloģiju, veido pasauli labāku. No otras – vienkārši gribu kavēties pavasara smaržās, klausīties dzērvju klaigās un ignorēt ziņas, e-pastus un “atjaunot programmatūru”. Un tieši tajā brīdī Plutons, tas mazais, bet kosmiski spēcīgais ķermeņa kodu meistars, sāk savu retrogrādo cilpu Ūdensvīrā. Nevis tāpēc, ka viņam apnika kustēties uz priekšu, bet tāpēc, ka arī kosmoss reizēm saka: “Paga, ko mēs vispār darām?”

Plutons ievelk mūs atpakaļ... uz priekšu
Plutona retrogrādais posms līdz 14. oktobrim nav tāds mazs “uzpūtiens” enerģētiskajā plūsmā. Tas ir dziļš, kolektīvs ieelpas brīdis. Dabā tas būtu kā mirklis pirms pērkona negaiss uzspridzina gaisu – klusums, kurā zeme vēl paspēj paelpot.
Mēs arī. Ja vien ļaujam sev.

Ko tas nozīmē mums – cilvēkiem ar pulsa rādītāju, sapņiem un kredītkartēm?

1. Sistēmu pārskatīšana. Visu sistēmu. Arī to, kurās mēs paši sevi ielikuši.
Plutons šajā cilpā mūs aicina nevis “vienkārši dzīvot apzinātāk”, bet padziļināti izjaukt mehānismus, kas mūs bremzē.
Vai tava darba sistēma tevi iedvesmo vai izsmeļ?
Vai tu esi tikai “lieta” sociālajā tīklā, kas turpina postēt smaidošu seju, kamēr dvēsele klusi dzied bēru mūziku?
Atbilde, iespējams, atrodama dabā. Tur viss ir – kustībā, pārveidē, ritmā. Nav Instagram, bet ir autentiskums. Nav like pogas, bet ir sajūta, ka piederi kaut kam lielākam.

2. Iekšējās revolūcijas. Ar saknēm un zemes smaržu.
Plutons ir kā dārznieks, kas pasaka: “Šis vairs neaug. Rausim laukā.”
Tas var izpausties kā pēkšņa vēlme izstāties no grupas, kurā esi bijis desmit gadus. Vai apjausma, ka tavs aicinājums nav tas, ko tu dari jau trešo dekādi. Vai sajūta, ka vēlies būt klusumā, pļavā, bez vajadzības būt “produktīvam”.
Un tas viss ir normāli. Jo Plutons nekad neko neatņem – viņš atklāj, ko sen esi gribējis atdot pats.

3. Attiecības ar tehnoloģijām: Mēs kalpojam sistēmai vai tā mums?
Plutona retrogrāds Ūdensvīrā īpaši izgaismo jautājumus par to, kā dzīvojam ar (vai pret) tehnoloģijām.
Kad pēdējo reizi gulēji mežā bez telefona signāla un nedomāji, vai esi vēl “saslēgts ar pasauli”?
Kad pēdējo reizi sajusti, ka tava balss ne tikai tiek ierakstīta kādā serverī, bet arī dzirdēta tavā paša sirdī?
Šis ir laiks, kad cilvēks atgriežas pie sava cilvēk-īguma, un meklē, kur tehnoloģijas to palīdz nostiprināt, un kur tās grauj.

4. Veco sapņu nāve. Lai varētu sapņot jaunos.
Plutons nekad neļauj mums vilkt līdzi sapņus, kas vairs nav dzīvotspējīgi.
Tu domāji, ka būsi pasaules glābējs, influenceris vai superapzināts skolotājs? Varbūt.
Bet varbūt tu būsi koks, kas stāv vējā un māca klusumu. Vai cilvēks, kas izcep maizi un sarunājas.
Plutons saka: “Noņem masku. Atbrīvo telpu".

Noslēgumā: Plutons nerauj, viņš atver.
Lai gan retrogrādais periods var šķist “tumšs” vai “grūts”, patiesībā tas ir iedvesmas pazemes ceļš. Tas aicina mūs ienākt klusumā, kur viss ir patiesāks. Plutons mums piedāvā jaunu cilvēka versiju – mazāk robotizētu, vairāk sajūtošu.
Tādu, kas spēj dzīvot saskaņā ar dabu – ne tikai ārējo, bet arī iekšējo.
Un ja tev šķiet, ka viss jūk prātā, tad tu tieši esi pareizajā virzienā. Jo īsta pārveide vienmēr sākas ar sajūtu: “Es vairs negribu dzīvot tā, kā līdz šim.”

Un tur, aiz meža stūra, iespējams, jau aug tava jaunā dzīve.